Finanšu pratības indeksa apskats: uzlabojas attieksme, pasliktinās zināšanas

• Finanšu zināšanas septiņu gadu laikā ir pazeminājušās, vājākās zināšanas ir 18–19 gadu veciem jauniešiem un iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni.
• Būtiski uzlabojusies attieksme pret finansēm, to plānošanu ilgtermiņā. Zemāks rezultāts vērojams 18–19 gadu veco jauniešu vidū.
• Uzlabojušies iedzīvotāju aizņemšanās, uzkrājumu veidošanas un ikdienas finanšu plānošanas paradumi.
• Kaut uzlabojusies attieksme, tomēr rīcība, plānojot savas finanses ilgtermiņā, saglabājas vājā līmenī, īpaši ieguldīšana un mērķtiecīga pensijas kapitāla veidošana.
• Iedzīvotāju digitālā finanšu pratība novērtēta ar 4.6 punktiem 10 punktu skalā. Digitālā finanšu pratība novērtēta pirmo reizi, izmantojot Digitālais finanšu pratības indeksu, kurā novērtētas zināšanas, attieksme un uzvedība, izmantojot digitālus finanšu pakalpojumus un produktus. Arī Digitālajā finanšu pratības indeksā zemākos rezultātus Latvijas iedzīvotāji uzrāda zināšanu dimensijā.
• Finanšu pratības indekss aprēķināts, izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) finanšu izglītības tīkla (INFE) izstrādātu metodoloģiju.

1. Finanšu pratības indeksa metodoloģija

Finanšu pratība ir finanšu izpratnes, zināšanu, prasmju, attieksmes un uzvedības kopums, kas nepieciešams, lai pieņemtu optimālus finanšu lēmumus un panāktu indivīdu labklājību un labbūtību [1]. Lai novērtētu, kāda ir iedzīvotāju finanšu pratība, Latvijas Banka nodrošina, ka Latvijā tiek noskaidrots iedzīvotāju Finanšu pratības indekss atbilstoši OECD/INFE izstrādātajai metodoloģijai [2].

Finanšu pratības indeksa rezultāti sniedz ieskatu ne tikai dažādu iedzīvotāju grupu finanšu zināšanās, bet arī uzvedībā un attieksmē.

Lai noteiktu Finanšu pratības indeksu, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “Latvijas fakti” veica Latvijas Bankas pasūtītu pētījumu un 2022. gada oktobrī aptaujāja iedzīvotājus, noskaidrojot to zināšanas, attieksmi un uzvedību finanšu jomā. Maksimālais iegūstamais rezultāts – 20 punktu – nozīmē, ka cilvēkam ir pamata izpratne par finanšu jēdzieniem, tas spēj savas zināšanas likt lietā finanšu darījumos un to arī dara [3]. Finanšu pratības indeksa rezultāts aprēķināts, summējot finanšu zināšanu (7), finanšu uzvedības (9) un attieksmes pret finansēm (4) rezultātus.

2023. gada laikā indeksa rezultāti tiks salīdzināti ar citu OECD dalībvalstu rezultātiem kuras piedalīsies pētījumā, un iegūs starptautisku kontekstu. Šis būs trešais OECD/INFE šāda veida finanšu pratības novērtējums, kas ļauj vērtēt arī Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības dinamiku kopš 2015. gada.

2. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības vērtējums

Latvijas iedzīvotāju Finanšu pratības indekss ir 12.2 punkti 20 punktu skalā jeb 61 % no maksimālā iegūstamā rezultāta (1. att.).

Šis rezultāts ir:

• nedaudz zemāks nekā 2015. gadā, kad iegūti 13.3 punkti (21 punkta skalā) jeb 63 % no maksimālā iespējamā rezultāta,
• nedaudz zemāks nekā 2020. gada pētījuma vidējais OECD dalībvalstu rādītājs, kas bija 62 % no maksimālā punktu skaita.

1. attēls. Finanšu pratības indekss (% no maksimālā iespējamā indeksa)

Atsevišķās grupās Finanšu pratības indekss ir būtiski zemāks, nekā vidējais rezultāts. Gan zināšanu, gan attieksmes, gan uzvedības kontekstā sliktāki rezultāti ir tiem iedzīvotājiem:

• kuriem ir zemāks izglītības līmenis,
• kuri nestrādā,
• 18–19 gadu veciem jauniešiem, kuri, iespējams, vēl mācās vai nupat ir uzsākuši patstāvīgu dzīvi un ir ar mazāku finanšu pakalpojumu lietošanas pieredzi un iespējām.

Tomēr jauniešu zemo rezultātu nevar skaidrot tikai ar mazo pieredzi. Zemāku rezultātu tie uzrāda arī attieksmes jautājumos par ilgtermiņa plānošanu, kā arī matemātikas uzdevumos. Nav vērojamas atšķirības Finanšu pratības indeksa rezultātā atkarībā no respondenta dzimuma un sarunvalodas ģimenē.

2. attēls. Finanšu pratības indekss iedzīvotāju grupās

Finanšu uzvedības un attieksmes indeksi saglabājušies nemainīgi, bet zināšanu rādītāji būtiski pasliktinājušies.

2.1. Finanšu zināšanas

Finanšu zināšanu indekss tiek aprēķināts, ņemot vērā atbildes uz 7 jautājumiem, kuros noskaidrotas respondentu pamatzināšanas par finanšu jēdzieniem “inflācija”, “vienkāršie un saliktie procenti”, “risks”, “peļņa” u. c. Maksimālais iegūstamais rezultāts ir 7 punkti.

Latvijas iedzīvotāju Finanšu zināšanu indekss saskaņā ar 2022. gadā iegūtajiem datiem ir samazinājies līdz 3.9 punktiem jeb 56 % no maksimālā iegūstamā rezultāta (3. att.). 2015. gadā rezultāts Latvijā bija 5.1 punkts jeb 73 % no maksimālā iegūstamā rezultāta. OECD dalībvalstīs laikā no 2015. līdz 2020. gadam finanšu zināšanas nedaudz uzlabojās. 2015. gadā OECD dalībvalstu vidējais rezultāts bija 63 %, bet 2020. gadā 66 %.

3. attēls. Finanšu zināšanu indekss

Iedzīvotāji retāk nekā 2015. gadā pareizi atbildējuši uz jautājumiem par vienkāršiem matemātiskiem uzdevumiem (4. att.), inflāciju (5. att.) un procentiem.

4. attēls. Finanšu zināšanu indekss: matemātikas uzdevums 

5. attēls. Finanšu zināšanu indekss: inflācija 

Īpaši zema ir iedzīvotāju izpratne par saliktajiem procentiem. Iedzīvotāji par 20 procentpunktiem mazāk snieguši pareizas atbildes uzdevumā, kur no vairākiem atbilžu variantiem jāizvēlas atbilstošais (6. att.).

6. attēls. Finanšu zināšanu indekss: saliktie procenti

Sliktākās finanšu zināšanas ir iedzīvotājiem, kuriem ir zemāks izglītības līmenis, un jauniešiem 18–19 gadu vecumā. Savukārt labāko rezultātu uzrāda iedzīvotāji, kuriem ir augstāks izglītības līmenis un ienākumi (7. att.)

7. attēls. Finanšu zināšanas dažādās iedzīvotāju grupās

2.2. Finanšu uzvedība

Finanšu uzvedība ir veids, kādā persona rīkojas vai darbojas ar finansēm konkrētos apstākļos un nosacījumos. Tā var būt gan spontāna, gan pārdomāta un mērķtiecīga. Tā ir attiecināma uz faktisko finanšu lēmumu pieņemšanas procesu, ņemot vērā līdzšinējo vai tipisko lēmumu pieņemšanas praksi un lēmumu precedentus [1].

Galvenie uzvedības jēdzieni, kas tiek ņemti vērā, aprēķinot Finanšu uzvedības indeksu, ir uzkrājumu veidošana, ilgtermiņa plānošana, savu finanšu uzraudzība un kontrole un atbilstoša uzvedība, risinot finanšu grūtības. Rezultāts tiek aprēķināts, ņemot vērā atbildes uz 9 jautājumiem, un maksimālais iegūstamais rezultāts ir 9 punkti.

Latvijas iedzīvotāju Finanšu uzvedības indekss ir 5.4 punkti (8. att.) jeb 60 % no maksimālā iegūstamā rezultāta. Rezultāts ir teju nemainīgs salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad tas bija 5.3 punkti (58 %). Latvijas iedzīvotāju rezultāts atbilst OECD dalībvalstu vidējam rādītājam, ja salīdzina ar 2020. gada rezultātu – 59 % no maksimālā iespējamā punktu skaita.

8. attēls. Finanšu uzvedības indekss

Atbildēs respondenti atklāj, ka retāk nonākuši situācijās, kad nevar segt savus ikdienas izdevumus. Tas pēdējā gada laikā noticis ar 20 % iedzīvotāju (2019. gadā tādā situācijā bija nonākuši 36 %) (9. att.).

9. attēls. Grūtības segt ikdienas izdevumus

Tāpat lielāka iedzīvotāju daļa (43 %) var segt pēkšņus izdevumus, kas ir līdzvērtīgi 1 mēneša ienākumiem (2019. gadā to varēja 36 % aptaujāto) (10. att.).

10. attēls. Gatavība segt neparedzētus izdevumus 

Lielākai iedzīvotāju daļai – 35 % – ir izveidots drošības spilvens vismaz 3 mēnešu izdevumu apmērā (2019. gadā šāds uzkrājums bija tikai 26 % iedzīvotāju). Tādējādi finansiālā noturība kopumā ir paaugstinājusies, taču to joprojām nepieciešams uzlabot (11. att.).

11. attēls. Spēja segt izdevumus, zaudējot ienākumu avotu 

Zemāki rezultāti ir attiecībā uz iedzīvotāju ilgtermiņa finanšu plānošanu – mērķtiecīgu pensijas veidošanu un ieguldījumu veikšanu.

• 80 % iedzīvotāju atzīst, ka ir dzirdējuši par uzkrājumu veidošanu 3. pensiju līmenī, bet tikai 17 % saka, ka paši veic šādu uzkrājumu.
• Par vērtspapīru vai ieguldījumu kontu dzirdējuši 50 % respondentu, bet tikai 1 % atzīst, ka šādu kontu izmanto.
• 57 % dzirdējuši par akcijām, bet darījumus ar tām veic 1 %, nedaudz biežāk ieguldījumi tiek veikti kriptoaktīvos – tos atpazīst 46 % respondentu un darījumus veic 2 %.
• Tikai 15 % iedzīvotāju uzskata, ka ir paveikuši labu darbu, izveidojot finanšu plānu savai pensijai.

Kaut arī šie jautājumi netiek ņemti vērā Finanšu uzvedības indeksa aprēķināšanā, atbildes uz tiem norāda, ka iedzīvotāju uzvedība savas finansiālās ilgtspējas nodrošināšanā ir jāveicina. Atšķirībā no citām jomām savas finansiālās ilgtspējas nodrošināšanā iedzīvotāju vidū nav vērojams būtisks progress.

2.3. Attieksme pret finansēm

Finanšu attieksme ir tāda deklarēta vai kontekstuāla personas ievirze uz noteiktu uzvedības veidu, kas ir attiecināma uz jebkuru darbību ar finansēm, tostarp zināšanu iegūšanu par finansēm vai ar to saistīto komunikāciju [1]. Augstāku rezultātu attieksmē pret finansēm ieguva tie respondenti, kuriem ir pozitīvāka attieksme pret ilgtermiņa finanšu plānošanu un uzkrājumu veidošanu.

Rezultāts iedzīvotāju attieksmei pret finansēm aprēķināts no vērtējuma, ko respondenti piešķīruši trim apgalvojumiem:

• “Nauda ir tādēļ, lai to tērētu”,
• “Dodu priekšroku naudas tērēšanai, nevis tās uzkrāšanai ilgtermiņā”,
• “Mēdzu dzīvot šodienai un neuztraukties par rītdienu”.

Latvijas iedzīvotāju Attieksmes pret finansēm indekss ir 2.9 punkti (12. att.) jeb 72.5 % no maksimālā iegūstamā rezultāta. Tas ir būtiski labāk salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad šis indekss bija 2.0 punkti (50 %). 2020. gada pētījumā OECD dalībvalstīs respondenti ieguva vidēji 60 % no maksimālā punktu skaita, tātad Latvijas rezultāts to pārsniedz.  

12. attēls. Attieksmes pret finansēm (indekss)

Pastāv attieksmes atšķirības dažādās respondentu grupās:

• īpaši zemāks rezultāts vērojams 18–19 gadu veco jauniešu vidū (13. att.), kuru rezultāts ir 2.1 punkts,
• zemāks rezultāts ir arī 20–29 gadus veco jauniešu vidū.

13. attēls. Attieksmes pret finansēm indekss dažādās iedzīvotāju grupās

Būtiskākās atšķirības 18–19 gadu veco jauniešu vidū ir tieši attiecībā uz apgalvojumu “Mēdzu dzīvot šodienai un neraizēties par rītdienu”. Šim apgalvojumam piekrīt 24 % no visiem respondentiem, bet jauniešu grupā – 70 % respondentu (14. att.).

14. attēls. Attieksme pret ilgtermiņa finanšu plānošanu dažādās vecumu grupās

3. Digitālā finanšu pratība

Ņemot vērā digitālo finanšu pakalpojumu plašo piedāvājumu un attīstību, izstrādāts un pirmoreiz Latvijā mērīts Digitālās finanšu pratības indekss, lai novērtētu iedzīvotāju spēju šos pakalpojumus lietot. Digitālā finanšu pratība ir zināšanu, prasmju, attieksmju un uzvedības kombinācija, kas nepieciešama cilvēkiem, lai izprastu un droši izmantotu digitālos finanšu pakalpojumus un digitālās tehnoloģijas tā, lai tās veicinātu viņu finansiālo labklājību [4].

Digitālās finanšu pratības indekss tiek aprēķināts, ņemot vērā trīs komponentus: zināšanas, attieksmi un uzvedību. Kopējo rezultātu iegūst, summējot digitālās finanšu pratības zināšanu (3), uzvedības (4) un attieksmes (3) vērtējumu. Maksimālais iegūstamais rezultāts ir 10 punkti.

Latvijas iedzīvotāju Digitālās finanšu pratības indekss ir 4.6 punkti jeb 46 % no maksimālā iegūstamā rezultāta. Vismazāk atbilstošu atbilžu snieguši un mazāko rezultātu ieguvuši iedzīvotāji:

• kuriem ir zemāks izglītības līmenis,
• kuri nestrādā,
• vecumā no 70 līdz79 gadiem (15. att.).

15. attēls. Digitālās finanšu pratības indekss iedzīvotāju grupās

Tāpat kā kopējā Finanšu pratības indeksā, arī šeit vājākas bijušas zināšanas. Digitālo finanšu zināšanu rezultāts tiek aprēķināts, ņemot vērā atbilstošas iedzīvotāju zināšanas par digitāliem finanšu dokumentiem, personas datu drošību un kripotaktīviem.

Digitālo finanšu zināšanu rezultāts ir 1 punkts no iespējamiem 3 punktiem jeb 33 % no iespējamā punktu skaita. 39 % respondentu nav snieguši atbilstošu atbildi ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem, 35 % respondentu atbilstoši atbildējuši tikai uz vienu jautājumu (16. att.).

16. attēls. Digitālo finanšu zināšanas: respondentu atbilstošo atbilžu skaits uz 3 jautājumiem

Digitālo finanšu uzvedības rezultāts ir 2.1 punkts no 4 jeb 52. 5 % no iespējamā rezultāta. Tas tiek aprēķināts, ņemot vērā iedzīvotāju uzvedību attiecībā uz drošu digitālo finanšu pakalpojumu lietošanu, piemēram, paroļu uzglabāšanu un savu personas datu izpaušanu. Lielākā daļa respondentu spējuši atbildēt atbilstoši uz vismaz 2 jautājumiem (17. att.).

17. attēls. Digitālo finanšu uzvedība: respondentu atbilstošo atbilžu skaits uz 4 jautājumiem

Attieksmes pret digitālajām finansēm rezultāts ir 1.6 punkti jeb 53 % no iespējamā rezultāta. Tas tiek aprēķināts, ņemot vērā respondentu atbilstošo atbilžu skaitu, novērtējot apgalvojumus par drošiem, pārdomātiem darījumiem tiešsaistē. Būtiska daļa respondentu (44 %) nav sniegusi nevienu vai ir sniegusi tikai vienu atbilstošu atbildi (18. att.).

18. attēls. Attieksme pret digitālajām finansēm: respondentu atbilstošo atbilžu skaits uz 4 jautājumiem

 

[1] Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija 2021.–2027. gadam. 2021.

[2] OECD. OECD/INFE Toolkit for Measuring Financial Literacy and Financial Inclusion 2022. 2022.

[3] OECD. OECD/INFE 2020 International Survey of Adult Financial Literacy. 2020.

[4] OECD. OECD/INFE Guidance on digital delivery of financial education. 2022.