2002
Jan
Jul
2005
Jan
Jul
2011
Jan
Jul
2012
Jan
Jul
2013
Jan
Jul
2014
Jan
Jul
2015
Jan
Jul
2016
Jan
Jul
2017
Jan
Jul
2018
Jan
Jul
2020
Jan
Jul
Mūsu partnerības loks Latvijā
Mūsu partnerības loks Latvijā
Stratēģiskie partneri
–Finanšu un kapitāla tirgus komisija
–Izglītības un zinātnes ministrija
–Valsts izglītības satura centrs
–Banku augstskola
–Patērētāju tiesību aizsadzības centrs
–Finanšu nozares asociācija
–Latvijas Apdrošinātāju asociācija
Citi partneri
–Latvijas Banka
–Finanšu ministrija
–Valsts ieņēmumu dienests
–Labklājības ministrija
–Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
–Nodarbinātības valsts aģentūra
–Fondu birža Nasdaq Riga
–Rīgas Tehniskā universitāte
–Lauksaimniecības universitāte
–Ekonomikas un kultūras augstskola
–Junior Achievement Latvia
–Ekonomikas ministrija
–Latvijas Nacionālā bibliotēka
–Komercbankas - Swedbank, SEB banka, Luminor
–Apdrošināšanas sabiedrības
–Fiskālās disciplīnas padome
–Latvijas aktuāru asociācija
–Latvijas Pašvaldību savienība
–Vidusskolas
–Tehnikumi
–Arodskolas
–Augstskolas
–Skolotāji
–Latvijas Universitāte
–NVO u.c.
OECD: Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanas ir virs OECD valstu vidējā līmeņa, taču attieksme un praktiskā rīcība privātajās finansēs būtu uzlabojama
Šodien OECD finanšu pratības ekspertu struktūra INFE (International Network on Financial Education) ir publiskojusi pirmā salīdzinošā pētījuma finanšu pratībā OECD/INFE International Survey of Adult Financial Literacy Competencies rezultātus. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība kopumā ir saņēmusi novērtējumu, kas ir tuvu OECD valstu vidējam vērtējumam līdzās Nīderlandei, Lietuvai un Igaunijai. Pētījumā iekļauti dati par 30 valstīm, no kurām 17 ir OECD dalībvalstis.
Nacionālajās aptaujās iegūtie rezultāti apkopoti trīs finanšu pratības kompetences kategorijās – finanšu zināšanas, uzvedība jeb praktiskā rīcība un attieksme pret finanšu lietām, tā nosakot kopējo finanšu pratības līmeni katrā valstī. Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanas ir saņēmušas augstāko vērtējumu – virs OECD valstu vidējā kopvērtējuma, kas ir vienā grupā ar Nīderlandi, Igauniju, Somiju, Honkongu, Koreju, Austriju, Norvēģiju un Jaunzēlandi.
Ieva UplejaFKTK pārstāve OECD INFE, Latvijas darba grupas vadītāja finanšu pratības stratēģijas ieviešanai Vislabāk mums veicies finanšu zināšanu uzkrāšanā, nevis reālajā rīcībā finanšu ilgtspējai. Regulārā datu analīzē mēs redzam, ka nostiprinās un pieņemas spēkā iedzīvotāju finanšu pratība zināšanās par kopsakarībām finanšu jomā, jēdzienu izpratne, esam labi rēķinātāji. Taču jāatzīst, ka praktiskā rīcība mums ir zināmā pretrunā ar finanšu pratību, kas tomēr ir kombinācija zināšanām, attieksmei un uzvedībai. Uzkrājumu veidošanā esam to valstu vidū, kurām ir zemākais vērtējums. Šajā pētījumā gan uzrādām arī pirmo pozīciju starp visām valstīm vienā no skatījumiem – mājsaimniecības, kurām ir plānveida budžets, un tas ir pārsteidzoši labi. Bet dīvainā kārtā tajā pašā laikā šīs mājsaimniecības ar skaidri definētu budžetu, salīdzinot ar citām valstīm, regulāri ir starp tām, kuras nespēj līdzsvarot izdevumus ar ienākumiem, un, lai šo iztrūkumu novērstu līdzekļus aizņemas. Šie ir jautājumi, kurus kopā ar darba grupas kolēģiem mēģināsim kopīgi izprast, lai nodrošinātu nepieciešamās aktivitātes finanšu pratības veicināšanā, t.sk. visi kopā cenšoties pakāpeniski mainot attīstībai un ilgtspējai traucējošus uzvedības modeļus.
Vairāk šeit: Latvijas rezultāti pirmajā OECD finanšu pratības pētījumā
OECD INFE pirmajā pētījumā finanšu pratībā, kurā apkopoti 2015. gada valstu nacionālo aptauju dati, piedalījās 30 pasaules valstis ar dažādu ekonomiskās attīstības līmeni, t.sk. arī trīs Baltijas valstis (Albānija, Austrija, Baltkrievija, Beļģija, Brazīlija, Britu Virdžīnu salas, Kanāda, Horvātija, Čehija, Igaunija, Somija, Francija, Gruzija, Honkonga (Ķīna), Ungārija, Jordānija, Koreja, Latvija, Lietuva, Lielbritānija, Malaizija, Nīderlande, Jaunzēlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Krievijas Federācija, Dienvidāfrika, Taizeme, Turcija).
Lai novērtētu finanšu zināšanas, uzvedību un attieksmi saistībā ar privātajām finansēm, intervēti 51 650 pieaugušo aptaujas dalībvalstu iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 79 gadiem. Kopējais finanšu pratības līmenis novērtēts kā relatīvi zems. Vidējais visu valstu rādītājs ir tikai 13.2 (no iespējamā augstākā 21), un tikai mazliet augstāks 13.7 tas ir OECD valstīs (t.sk. Latvijā tas ir 13.3 jeb nedaudz zem OECD vidējā).
OECD INFE ekspertu secinājums:
Iedzīvotāji uzrādījuši zemu finanšu zināšanu līmeni, nespēj nodrošināt tādu uzvedību jeb praktisko rīcību, kas veicinātu viņu privāto finanšu drošību, kā arī tiem raksturīga uz īstermiņu orientēta attieksme pret savām finansēm.
Vairāk OECD INFE 12-10-2016 paziņojumā prese:
OECD pētījums: Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanas
10. decembris, 2016